vārtīties
vārtīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
PiemēriVārtīties rasā.
- Vārtīties rasā.
- Zirgi vārtījās, lai aizdzenātu dundurus.
- Suns vārtās sniegā.
- Bērni vārtās zālītē.
- Kaķis vārtās pa grīdu.
1.1.Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
PiemēriVārtīties visu nakti bez miega.
- Vārtīties visu nakti bez miega.
1.2.Bezdarbībā gulšņāt.
PiemēriIlgi vārtīties gultā.
- Ilgi vārtīties gultā.
- Vārtīties pa gultu ar kafijas krūzi rokā.