slapstīties
slapstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
PiemēriSlapstīties pa mežiem.
- Slapstīties pa mežiem.
- Vīrietis gadiem ilgi slapstījās un bēguļoja no vajātājiem.
- ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..