Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
bēguļot
bēguļot [bȩ̂guļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
PiemēriBēguļot no vienas vietas uz otru.