bēgt
bēgt bēgu [bȩ̂gu], bēdz, bēg [bȩ̂g], pag. bēgu darbības vārds; intransitīvs
1.Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
PiemēriBēgt no ienaidnieka, laupītāja.
- Bēgt no ienaidnieka, laupītāja.
- Mesties bēgt.
- Dzīvnieki bēga no mednieka.
1.1.Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
PiemēriBēgt no mājām.
- Bēgt no mājām.
- Bēgt no cietuma.
1.2.pārnestā nozīmē Strauji atkāpties (par karavīriem).
2.Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
PiemēriIedzīvotāji bēga no plūdu apdraudētām vietām.
- Iedzīvotāji bēga no plūdu apdraudētām vietām.
3.Vairīties (no cilvēkiem, no kā nepatīkama).
PiemēriBēgt no sabiedrības.
- Bēgt no sabiedrības.
- Bēgt no lietus.
Stabili vārdu savienojumiBēg kā velns no krusta.
- Bēg kā velns no krusta idioma — sarunvaloda saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).