bēgt
bēgt bēgu [bȩ̂gu], bēdz, bēg [bȩ̂g], pag. bēgu intransitīvs, darbības vārds
1.Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
PiemēriBēgt no ienaidnieka, laupītāja.
1.1.Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
PiemēriBēgt no mājām.
1.2.pārnestā nozīmē Strauji atkāpties (par karavīriem).
2.Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
PiemēriIedzīvotāji bēga no plūdu apdraudētām vietām.
3.Vairīties (no cilvēkiem, no kā nepatīkama).
PiemēriBēgt no sabiedrības.
Stabili vārdu savienojumiBēg kā velns no krusta.