bēglis
bēglis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
bēgle dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
PiemēriKara, ekonomiskie, politiskie bēgļi.
Stabili vārdu savienojumiPolitiskais bēglis.
2.Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
PiemēriMazgadīgie bēgļi.