Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kratīties
kratīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
PiemēriAutomašīna neganti kratās pa nelaboto lauku ceļu.
1.1.sarunvaloda Braukt (ar transportlīdzekli).
PiemēriKratīties ar autobusu uz mājām.
1.2.sarunvaloda, neliterārs Iet (prom).
2.Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
PiemēriKratīties drudzī.
3.sarunvaloda Dejot.
PiemēriKratīties mūzikas ritmā.
Stabili vārdu savienojumiKratīties vaļā; kratīties nost.