kratīties
kratīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
PiemēriAutomašīna neganti kratās pa nelaboto lauku ceļu.
- Automašīna neganti kratās pa nelaboto lauku ceļu.
- Kratīties pa grambām.
- Kratīties mašīnā pa neasfaltēto ceļu.
1.1.sarunvaloda Braukt (ar transportlīdzekli).
PiemēriKratīties ar autobusu uz mājām.
- Kratīties ar autobusu uz mājām.
- Ar pēdējo vilcienu kratīties līdz Rīgai.
1.2.sarunvaloda, neliterārs Iet (prom).
2.Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
PiemēriKratīties drudzī.
- Kratīties drudzī.
- Kratīties smieklos.
Stabili vārdu savienojumiKratīties vaļā; kratīties nost.
- Kratīties vaļā; kratīties nost sarunvaloda — censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).