kratīt
kratīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (ko satvertu) šurp turp nelielā attālumā.
PiemēriKratīt ābeli.
1.1.Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
PiemēriKratīt kartupeļus no maisa.
1.2.Satvert un spēcīgi kustināt nelielā amplitūdā (cilvēku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriKratīt aiz pleciem.
Stabili vārdu savienojumiKratīt roku (kādam).
1.3.Strauji kustināt nelielā amplitūdā (savu ķermeni, tā daļu).
Stabili vārdu savienojumiKratīt dūri. Kratīt pirkstu.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
PiemēriAutobuss krata braucējus.
Stabili vārdu savienojumiKratīt dzīvību ārā.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
PiemēriDrebuļi krata slimnieku.
3.Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
PiemēriKratīt dzīvokli, darba kabinetu.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)kratīt sirdi. Kratīt galvu.