kratīt
kratīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (ko satvertu) šurp turp nelielā attālumā.
PiemēriKratīt ābeli.
- Kratīt ābeli.
- Kratīt nūju gaisā.
- Kratīt pudeli.
1.1.Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
PiemēriKratīt kartupeļus no maisa.
- Kratīt kartupeļus no maisa.
- Kratīt ābolus no koka.
- Kratīt no zābakiem smiltis.
- Kratīt no maka santīmus.
1.2.Satvert un spēcīgi kustināt nelielā amplitūdā (cilvēku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriKratīt aiz pleciem.
- Kratīt aiz pleciem.
Stabili vārdu savienojumiKratīt roku (kādam).
- Kratīt roku (kādam) — satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt (parasti sveicinot).
1.3.Strauji kustināt nelielā amplitūdā (savu ķermeni, tā daļu).
Stabili vārdu savienojumiKratīt dūri. Kratīt pirkstu.
- Kratīt dūri — rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Kratīt pirkstu — ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
PiemēriAutobuss krata braucējus.
- Autobuss krata braucējus.
- intransitīvs Rati, braucot pa bruģi, neganti kratīja.
Stabili vārdu savienojumiKratīt dzīvību ārā.
- Kratīt dzīvību ārā — ļoti kratīt.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
PiemēriDrebuļi krata slimnieku.
- Drebuļi krata slimnieku.
- Viņu kratīja drudzis.
3.Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
PiemēriKratīt dzīvokli, darba kabinetu.
- Kratīt dzīvokli, darba kabinetu.
- Izmeklētājs pieņem lēmumu kādu kratīt.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)kratīt sirdi. Kratīt galvu.
- (Iz)kratīt sirdi idioma — vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Kratīt galvu idioma — paust neapmierinātību, apšaubīt, noraidīt (ko).