kumurot sarunvaloda
kumurot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
kumuroties darbības vārds; atgriezenisks
1.Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
PiemēriKumurot uz istabu.
- Kumurot uz istabu.
- Kumurot pa sētsvidu.
2.Locīties, krampjaini raustīties.
PiemēriPele spārdījās un kumuroja.
- Pele spārdījās un kumuroja.