iespīdēt
iespīdēt 3. pers. -spīd, pag. -spīdēja darbības vārds; intransitīvs
1.Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) – par gaismas avotu.
PiemēriCaur logu rūtīm iespīdēja saule.
1.1.Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
PiemēriGaisma telpā iespīd pa jumta logu.