šauties
šauties šaujos, šaujies, šaujas, pag. šāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Šaut vienam uz otru, citam uz citu.
PiemēriŠauties divkaujā.
- Šauties divkaujā.
1.1.Šaut uz sevi (parasti, lai nogalinātos).
PiemēriViņš mēģināja saprast Orestu, viņa pašnāvības mēģinājumu... Kādēļ viņš īsti bija šāvies?
- Viņš mēģināja saprast Orestu, viņa pašnāvības mēģinājumu... Kādēļ viņš īsti bija šāvies?
2.Ļoti strauji virzīties, pārvietoties.
PiemēriŠauties garām.
- Šauties garām.
- Steidzīgi šauties pa kāpnēm lejā.
- Mašīna milzīgā ātrumā šāvās pāri krustojumam.
- Ātri kā zibens šaujas līdakas.
- Šurpu turpu gaisā šaujas melni putni.
2.1.Ļoti strauji virzīties, izplatīties (par šķidrumu, liesmām, gaismu u. tml.).
PiemēriŪdens šaujas no krāna ar spēcīgu strūklu.
- Ūdens šaujas no krāna ar spēcīgu strūklu.
- Gaisā šaujas milzīgs ūdens stabs.
- Debesīs šāvās raķešu kūļi.
- Uguns liesmas šāvās trīs metru augstumā.
Stabili vārdu savienojumiŠauties atmiņā. Šauties caur galvu. Šauties caur smadzenēm. Šauties galvā. Šauties prātā.
- Šauties atmiņā idioma — pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Šauties caur galvu idioma — tikt pēkšņi iedomātam.
- Šauties caur smadzenēm idioma — tikt pēkšņi iedomātam.
- Šauties galvā idioma — pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Šauties prātā idioma — pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.