šāvējs
šāvējs lietvārds; vīriešu dzimte
šāvēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → šaut.
PiemēriMednieks ir labs šāvējs.
- Mednieks ir labs šāvējs.
- Šāvēja upuris.
- Nākamajā mirklī policisti aizturēja šāvēju.
1.1.Sportists, kas specializējies šaušanā.
PiemēriOlimpiādē piedalījās arī labākie stenda šāvēji.
- Olimpiādē piedalījās arī labākie stenda šāvēji.
- Loka šāvēju sacensības.