Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
šefot sarunvaloda
šefot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Veikt šefības pienākumus.
PiemēriToreizējie mākslinieki šefoja pa skolām.
2.Izrīkot, komandēt.
PiemēriViņai patīk komandēt un šefot pār citiem.