šāviņš
šāviņš lietvārds; vīriešu dzimte
Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
PiemēriLielgabala, mīnmetēja šāviņš.
- Lielgabala, mīnmetēja šāviņš.
- Reaktīvais šāviņš.
- Namā trāpījis raķetes šāviņš.
- Izšaut vairākus tanku un artilērijas šāviņus.
- Tikt ievainotam ar šāviņu šķembām.
- Atrasti nesprāguši kara laika šāviņi.
- Šāviņu troksnis.