šāviens
šāviens lietvārds; vīriešu dzimte
Vienreizēja paveikta darbība → šaut1; īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
PiemēriPrecīzs šāviens mērķī.
- Precīzs šāviens mērķī.
- Nogalināt ar vienu šāvienu.
- Atskanēja starta šāviens.
Stabili vārdu savienojumiNošaut divus zaķus ar vienu šāvienu.
- Nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu idioma — ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.