šaut
šaut šauju, šauj, šauj, pag. šāvu intransitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
PiemēriŠaut ar bisi, lielgabalu.
1.1.transitīvs Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
PiemēriŠaut gaisā raķetes, petardes.
1.2.transitīvs Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
PiemēriŠaut mežacūkas, briežus, aļņus.
2.transitīvs Ātri, strauji virzīt, grūst.
PiemēriŠaut roku gaisā.
3.sarunvaloda Strauji sist.
PiemēriŠaut kādam pa ausi.
4.sarunvaloda Strauji, pēkšņi doties (kur, uz kurieni).
PiemēriŠaut prom.
5.sarunvaloda, transitīvs Pēkšņi, ātri teikt, sacīt.
PiemēriŠaut ārā jautājumus.
Stabili vārdu savienojumiŠaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Šaut buku. Šaut bukus. Šaut greizi. Šaut pār strīpu.