traukt
traukt traucu, trauc, trauc, pag. traucu intransitīvs, darbības vārds
1.Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
PiemēriTraukt uz mājām.
Stabili vārdu savienojumiTraukt kājās.
1.1.Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
PiemēriŠurpu turpu trauca bezdelīgas.
1.2.Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
PiemēriPa ceļu trauc automašīnas.
1.3.Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
PiemēriPāri tukšiem laukiem trauca vējš.
1.4.pārnestā nozīmē Izplatīties, virzīties.
PiemēriBaznīcu zvanu skaņas trauc tālumā Gaišas domas debesu augstumos trauc.
1.5.transitīvs Ātri, strauji virzīt, pārvietot (ko).
PiemēriUpe trauc palu ūdeņus uz jūru.
2.transitīvs Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
PiemēriTraukt sniegu no jumta.