trauma
trauma lietvārds; sieviešu dzimte
1.Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
PiemēriSmaga trauma.
Stabili vārdu savienojumiTraumu punkts.
1.1.Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
PiemēriGarīga, morāla trauma.
Cilme:No grieķu traùma ‘bojājums; ievainojums; brūce’.