trauma
trauma lietvārds; sieviešu dzimte
1.Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
PiemēriSmaga trauma.
- Smaga trauma.
- Darba, sadzīves trauma.
- Sporta trauma.
- Galvas, rokas trauma.
- Gūt traumas.
- Ārstēt traumas.
Stabili vārdu savienojumiTraumu punkts.
- Traumu punkts — ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
1.1.Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
PiemēriGarīga, morāla trauma.
- Garīga, morāla trauma.
- Iegūt psihisku traumu.
- Pasargāt bērnu no emocionālām traumām.
Cilme:No grieķu traùma ‘bojājums; ievainojums; brūce’.