trauksmains
trauksmains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
trauksmaina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
trauksmaini apstākļa vārds
trauksmainība lietvārds; sieviešu dzimte
trauksmainums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam raksturīga trauksme, arī nemiers, satraukums (par cilvēku, tā raksturu, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTrauksmains cilvēks.
1.1.Tāds, kas izraisa nemieru, satraukumu.
PiemēriTrauksmaina situācija.
1.2.Tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.).
PiemēriTrauksmains darbs.
1.3.Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
PiemēriTrauksmaina un nemierīga nakts.
1.4.pārnestā nozīmē Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
PiemēriPilsētas tirguslaukums ir trauksmaina vieta.
Stabili vārdu savienojumiTrauksmaina sirds.