trauksme
trauksme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
PiemēriJaunības trauksme.
- Jaunības trauksme.
- Meiteni pārņēma priecīga trauksme.
- Agrākā trauksme un vēlēšanās mācīties viņā ir apdzisusi.
Stabili vārdu savienojumiTrauksmes sajūta.
- Trauksmes sajūta — īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
1.1.Steiga, rosība, sasprindzinājums.
PiemēriPirmssvētku trauksme.
- Pirmssvētku trauksme.
- Cīņas trauksme.
- Dienas pagāja vienā trauksmē.
2.Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
PiemēriUgunsgrēka trauksmes poga.
- Ugunsgrēka trauksmes poga.
- Mācību trauksme.
- Izsludināt trauksmi.
- Atskan trauksme.
- Trauksmes signāls, sirēna.
Stabili vārdu savienojumiCelt trauksmi. Gaisa trauksme.
- Celt trauksmi — brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
- Gaisa trauksme — signāls, kas brīdina par pretinieka aviācijas uzlidojumu.
Stabili vārdu savienojumiTrauksmes zvans.
- Trauksmes zvans idioma — brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.