trauks
trauks vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
PiemēriApaļš, ovāls, četrstūrains trauks.
Stabili vārdu savienojumiLedus trauks. Pelnu trauks. Savienotie trauki.
1.1.Šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
PiemēriMedus trauks pilns līdz malām.
1.2.formā: daudzskaitlis Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā.
PiemēriPorcelāna, fajansa trauki.
1.3.sarunvaloda Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs.
PiemēriNopirkt svinībām pāris traukus.