traukt
traukt traucu, trauc, trauc, pag. traucu darbības vārds; intransitīvs
1.Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
PiemēriTraukt uz mājām.
- Traukt uz mājām.
- Traukt ar ragaviņām no kalna.
- Traukt palīgā draugam.
Stabili vārdu savienojumiTraukt kājās.
- Traukt kājās — strauji piecelties.
1.1.Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
PiemēriŠurpu turpu trauca bezdelīgas.
- Šurpu turpu trauca bezdelīgas.
- Gājputni projām trauc.
1.2.Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
PiemēriPa ceļu trauc automašīnas.
- Pa ceļu trauc automašīnas.
- Vilciens trauc cauri tunelim.
- Motorlaiva trauc, aiz sevis atstādama baltas ūdens vērpetes.
1.3.Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
PiemēriPāri tukšiem laukiem trauca vējš.
- Pāri tukšiem laukiem trauca vējš.
- Upe trauc uz jūru.
- pārnestā nozīmē Kā gadi trauc!
1.4.pārnestā nozīmē Izplatīties, virzīties.
PiemēriBaznīcu zvanu skaņas trauc tālumā Gaišas domas debesu augstumos trauc.
- Baznīcu zvanu skaņas trauc tālumā Gaišas domas debesu augstumos trauc.
1.5.transitīvs Ātri, strauji virzīt, pārvietot (ko).
PiemēriUpe trauc palu ūdeņus uz jūru.
- Upe trauc palu ūdeņus uz jūru.
- Vējš trauc mākoņus.
- Jūra trauc viļņus pret kāpām.
2.transitīvs Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
PiemēriTraukt sniegu no jumta.
- Traukt sniegu no jumta.
- Traukt ābolus no koka.
- Rudens vējš trauc lapas no kokiem.
- Lietus trauc nost putekļus.