doties
doties [duôtiês], [duõtiês] dodos, dodies, dodas, pag. devos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
PiemēriDoties uz virtuvi, citu istabu, lejup pa kāpnēm.
- Doties uz virtuvi, citu istabu, lejup pa kāpnēm.
- Doties pāri ielai.
- Doties cauri mežam.
- Skriešus doties prom.
- Doties uz darbu ar velosipēdu.
- Doties ar laivu ezera salas virzienā.
- Kuģis dodas jūrā.
2.Pārvietoties un iesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī sākt (nodarbi, pasākumu).
PiemēriDoties medībās, ekskursijā, sēņot.
- Doties medībās, ekskursijā, sēņot.
- Doties palīgā novākt ražu.
- Doties uzbrukumā.
- Doties uz teātri.
Stabili vārdu savienojumiDoties pie miera.
- Doties pie miera — iet gulēt.
3.Izmantojot iespēju, nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
PiemēriDoties atvaļinājumā.
- Doties atvaļinājumā.
- Doties pensijā.
- Doties laulībā.
Stabili vārdu savienojumiDoties citos medību laukos. Doties uz mūžamājām.
- Doties citos medību laukos — nomirt (parasti par dzīvniekiem).
- Doties uz mūžamājām — tikt apbedītam, apglabātam.