Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzvēdīt
uzvēdīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
PiemēriNo meža uzvēdīja skuju aromāts.
  • No meža uzvēdīja skuju aromāts.
  • Gaisā uzvēdī deguma smaka.
  • Pie upes uzvēdī miklums.
1.1.transitīvs Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
PiemēriVējš uzvēdī nopļautas zāles smaržu.
  • Vējš uzvēdī nopļautas zāles smaržu.
  • Ūdensrozes uzvēdī reibīgu dvašu.
  • Garāmgājēja uzvēdī smaržu aromātu.