uzvēdīt
uzvēdīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
PiemēriNo meža uzvēdīja skuju aromāts.
- No meža uzvēdīja skuju aromāts.
- Gaisā uzvēdī deguma smaka.
- Pie upes uzvēdī miklums.
1.1.transitīvs Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
PiemēriVējš uzvēdī nopļautas zāles smaržu.
- Vējš uzvēdī nopļautas zāles smaržu.
- Ūdensrozes uzvēdī reibīgu dvašu.
- Garāmgājēja uzvēdī smaržu aromātu.