satricināt
satricināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
PiemēriPilsētu satricinājuši spēcīgi pazemes grūdieni.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
PiemēriSkanāls satricinājis valdības stabilitāti.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādā nozarē, jomā) zūd stabilitāte.
PiemēriParādu satricināta ekonomika.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
PiemēriSatricināt sabiedrību.
2.3.Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
PiemēriViņa nervu sistēmu satricināt ir ļoti grūti.