atmesties
atmesties -metos [-mȩtuôs], -meties, -metas [-mȩtas], pag. -metos darbības vārds; atgriezenisks
1.Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
PiemēriAtmesties gultā virs segas.
- Atmesties gultā virs segas.
- Atmesties uz muguras un skatīties augšup.
- Atmesties uz akmens atpūsties.
2.Atbalstīties, atspiesties.
PiemēriAtmesties pret galda malu.
- Atmesties pret galda malu.
- Atmesties uz elkoņiem.
- Atmesties pret sienu.
2.1.Atdurties, atsisties (pret šķērsli).
PiemēriGalva gandrīz atmetas būdas griestos.
- Galva gandrīz atmetas būdas griestos.
- Kāja atmetas pret akmeni.
3.formā: trešā persona Iestāties, mainīties.
PiemēriLaiks atmetās skaidrs un silts.
- Laiks atmetās skaidrs un silts.
- Naktis atmetās vēsas.
- Laiks atmetas uz ziemas pusi.