atmest
atmest -metu [-mȩtu], -met, -met [-mȩt], pag. -metu transitīvs, darbības vārds
1.Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAtmest virvi līdz krastam.
1.1.Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
PiemēriAtmest bizi aiz muguras.
Stabili vārdu savienojumiAtmest galvu.
2.Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
PiemēriAtmest liekas formalitātes.
Stabili vārdu savienojumiAtmest domu.
2.1.Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
PiemēriAtmest kautrību, kaunu.
2.2.Pārtraukt (ko), atbrīvoties (no kā).
PiemēriAtmest vienu un sākt ko citu.
3.sarunvaloda Nevērīgi, ar pazemojošu žēlastību iedot (ko niecīgu).
PiemēriJābūt mierā ar to, ko žēlīgi atmet.
4.Īsi, nevaļīgi, arī nevērīgi atbildēt.
PiemēriSarunā neielaižas, kaut ko tikai atmet.
Stabili vārdu savienojumiAtmest ar roku.