atmērīt
atmērīt -mērīju, -mērī, -mērī vai -mēru [-mȩ̃ru], -mēri, -mēra [-mȩ̃ra], pag. -mērīju transitīvs, darbības vārds
Nomērīt (platību, tilpumu, daudzumu u. tml.), atdalot (to) no kopuma, veseluma.
PiemēriAtmērīt no īpašnieka zemes nelielu gabalu.