izkārtoties
izkārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos atgriezenisks, darbības vārds
1.Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriDejotāji izkārtojās apļos.
1.1.Tikt izvietotam noteiktā kārtībā.
PiemēriTūristu autobusi izkārtojušies taisnā rindā.
1.2.Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem, par mākslas darba sastāvdaļām, elementiem).
PiemēriAtskaņas dzejoļa pantā izkārtojas dažādi.
1.3.Tikt veidotam noteiktā sistēmā.
PiemēriRomāna uzbūve izkārtojas ļoti harmoniski.
2.Izplānot, organizēt darbus, laiku u. tml. sev vēlamā veidā.
PiemēriIzkārtoties tā, lai paspētu noskatīties filmu.
2.1.Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
PiemēriLaika apstākļi izkārtojās labvēlīgi ražas novākšanai.