izkārties
izkārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros darbības vārds; atgriezenisks
1.Izliekties tālu ārā (no kurienes).
PiemēriIzkārties pa istabas logu.
1.1.Tikt izvirzītam tālu ārā; tikt izvirzītam ārā tā, ka nokarājas.
PiemēriPa vilciena logu izkārās atbraucēju galvas.
1.2.Izvirzīties ārā un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
PiemēriAizkars izkāries ārā pa logu.