izkārtot
izkārtot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā; sakārtot.
PiemēriIzkārtot izstādes eksponātus.
- Izkārtot izstādes eksponātus.
- Izkārtot fotogrāfijas albumā.
- Izkārtot uz šķīvja salātu lapas.
1.1.Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriIzkārtot bērnus ierindā pa divi.
- Izkārtot bērnus ierindā pa divi.
- Automašīnas izkārtoja tā, lai tās netraucētu gājējus.
1.2.Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
PiemēriIzkārtot vārdus alfabēta secībā.
- Izkārtot vārdus alfabēta secībā.
- Krusteniski izkārtotas atskaņas.
1.3.Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
PiemēriIzkārtot dzejoļu krājumu.
- Izkārtot dzejoļu krājumu.
2.Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (darbību, pasākumu, laiku u. tml. ).
PiemēriIzkārtot laiku lasīšanai.
- Izkārtot laiku lasīšanai.
- Darba un atpūtas režīmam jābūt izkārtotam pareizi.
- Sporta nodarbības bērniem tika izkārtotas no rītiem.
2.1.Izrīkot (cilvēkus); norīkot (darbā).
PiemēriIzkārtot talciniekus darbos.
- Izkārtot talciniekus darbos.
2.2.Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
PiemēriJaunlaulātie savu kopdzīvi izkārtos paši.
- Jaunlaulātie savu kopdzīvi izkārtos paši.
- Šajā pasaulē viss izkārtots pēc Dieva prāta.
3.Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
PiemēriIzkārtot lēmuma pozitīvu rezultātu.
- Izkārtot lēmuma pozitīvu rezultātu.
- Ārsts izkārtoja slimnieka aprūpi mājās.
- Izkārtot dzīvokli.
- Izkārtot sev dažas brīvas dienas.