Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sakārtot
sakārtot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
PiemēriSakārtot istabu.
1.1.Panākt, ka (kas) ir lietošanas kārtībā.
PiemēriSakārtot slēpes braukšanai.
2.Salikt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriSakārtot fotogrāfijas albumā.
2.1. Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
PiemēriRozes sakārtotas pušķī.
3.Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
PiemēriSakārto vārdus alfabēta secībā!
3.1.Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
PiemēriSakārtot domas, savu dzīvi.