Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sakārtoties
sakārtoties [sakārtuôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos atgriezenisks, darbības vārds
1.Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
PiemēriĀtri sakārtoties.
1.1.Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
PiemēriVisi sakārtojas uz braukšanu.
2.Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
PiemēriSakārtoties kolonnā pa divi.
2.1.Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piem., par transportlīdzekļiem).
PiemēriMašīnas sakārtojušās kolonnā.
3.formā: trešā persona Refl. → sakārtot3; tikt sakārtotam.
PiemēriViss viņas dzīvē sakārtojies.