sakārtoties
sakārtoties [sakā̀rtuôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
PiemēriĀtri sakārtoties.
- Ātri sakārtoties.
- Pirms fotografēšanās sakārtoties un saķemmēties.
1.1.Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
PiemēriVisi sakārtojas uz braukšanu.
- Visi sakārtojas uz braukšanu.
- Sakārtoties pārgājienam kalnos.
2.Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
PiemēriSakārtoties kolonnā pa divi.
- Sakārtoties kolonnā pa divi.
- Putni sakārtojas kāsī.
2.1.Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piem., par transportlīdzekļiem).
PiemēriMašīnas sakārtojušās kolonnā.
- Mašīnas sakārtojušās kolonnā.
3.formā: trešā persona Refl. → sakārtot3; tikt sakārtotam.
PiemēriViss viņas dzīvē sakārtojies.
- Viss viņas dzīvē sakārtojies.
- Nekustamo īpašumu tirgus sakārtojas.