izkārtoties
izkārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriDejotāji izkārtojās apļos.
- Dejotāji izkārtojās apļos.
- Parādes dalībnieki izkārtojušies ierindā.
1.1.Tikt izvietotam noteiktā kārtībā.
PiemēriTūristu autobusi izkārtojušies taisnā rindā.
- Tūristu autobusi izkārtojušies taisnā rindā.
- Viesnīcas ēkas izkārtojušās kalna nogāzē.
1.2.Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem, par mākslas darba sastāvdaļām, elementiem).
PiemēriAtskaņas dzejoļa pantā izkārtojas dažādi.
- Atskaņas dzejoļa pantā izkārtojas dažādi.
1.3.Tikt veidotam noteiktā sistēmā.
PiemēriRomāna uzbūve izkārtojas ļoti harmoniski.
- Romāna uzbūve izkārtojas ļoti harmoniski.
2.Izplānot, organizēt darbus, laiku u. tml. sev vēlamā veidā.
PiemēriIzkārtoties tā, lai paspētu noskatīties filmu.
- Izkārtoties tā, lai paspētu noskatīties filmu.
2.1.Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
PiemēriLaika apstākļi izkārtojās labvēlīgi ražas novākšanai.
- Laika apstākļi izkārtojās labvēlīgi ražas novākšanai.
- Viss izkārtojās tā, kā bija plānots.
3.Nokārtoties.
PiemēriJa mēs pareizi ēdam un izkārtojamies, īpašu attīrīšanos nevajag.
- Ja mēs pareizi ēdam un izkārtojamies, īpašu attīrīšanos nevajag.