Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izkārtoties
izkārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
PiemēriDejotāji izkārtojās apļos.
  • Dejotāji izkārtojās apļos.
  • Parādes dalībnieki izkārtojušies ierindā.
1.1.Tikt izvietotam noteiktā kārtībā.
PiemēriTūristu autobusi izkārtojušies taisnā rindā.
  • Tūristu autobusi izkārtojušies taisnā rindā.
  • Viesnīcas ēkas izkārtojušās kalna nogāzē.
1.2.Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā (piem, par mākslas darba sastāvdaļām, elementiem).
PiemēriAtskaņas dzejoļa pantā izkārtojas dažādi.
  • Atskaņas dzejoļa pantā izkārtojas dažādi.
1.3.Tikt veidotam noteiktā sistēmā.
PiemēriRomāna uzbūve izkārtojas ļoti harmoniski.
  • Romāna uzbūve izkārtojas ļoti harmoniski.
2.Izplānot, organizēt darbus, laiku u. tml. sev vēlamā veidā.
PiemēriIzkārtoties tā, lai paspētu noskatīties filmu.
  • Izkārtoties tā, lai paspētu noskatīties filmu.
2.1.Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
PiemēriLaika apstākļi izkārtojās labvēlīgi ražas novākšanai.
  • Laika apstākļi izkārtojās labvēlīgi ražas novākšanai.
  • Viss izkārtojās tā, kā bija plānots.
3.Nokārtoties.
PiemēriJa mēs pareizi ēdam un izkārtojamies, īpašu attīrīšanos nevajag.
  • Ja mēs pareizi ēdam un izkārtojamies, īpašu attīrīšanos nevajag.