laist
laist laižu, laid, laiž, pag. laidu darbības vārds; transitīvs
1.Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist ciemiņus istabā.
- Laist ciemiņus istabā.
- Laist pasažierus lidmašīnā.
- Laist garām pretī braucošās automašīnas.
- Lielskungs ļoti gādāja par saviem mežiem, negodīgu cilvēku mežam ne tuvumā nedrīkstēja laist.
Stabili vārdu savienojumiNelaist pār slieksni. Nelaist pāri slieksnim.
- Nelaist pār slieksni — nelaist iekšā (ēkā, telpā).
- Nelaist pāri slieksnim — nelaist iekšā (ēkā, telpā).
1.1.Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
PiemēriLaist slimnieku ārā no slimnīcas.
- Laist slimnieku ārā no slimnīcas.
- Laist skolēnus ātrāk uz mājām.
1.2.Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist govis ganos.
- Laist govis ganos.
- Laist ārā mājputnus.
- Laist laukā kaķi.
Stabili vārdu savienojumiLaist suni virsū.
- Laist suni virsū — rīdīt suni (kādam) virsū.
1.3.Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
PiemēriLaist zirgu rikšiem, aulekšiem.
- Laist zirgu rikšiem, aulekšiem.
1.4.kopā ar: apstākļa vārds "klāt"; parasti konstrukcijā: nolieguma teikums Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriSuns nevienu nelaiž klāt.
- Suns nevienu nelaiž klāt.
- Govs nelaida klāt svešu slaucēju.
2.Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
PiemēriLaist meitu ceļojumā.
- Laist meitu ceļojumā.
- Laist skolēnus uz olimpiādi.
- Laist bērnus peldēties.
- Laist pie automašīnas stūres.
2.1.Ļaut, arī likt (kādam) nonākt (kur), mainīt dzīves apstākļus.
PiemēriLaist bērnu skolā.
- Laist bērnu skolā.
- Laist uz ārzemēm.
- Laist. atvaļinājumā.
- Viņu laiž pensijā.
3.sarunvaloda, intransitīvs Doties; ātri braukt, skriet, iet.
PiemēriLaist uz jūru ar velosipēdiem.
- Laist uz jūru ar velosipēdiem.
- Laist uz mājām, ko nagi nes.
- "Mīļā, pēc četriem mēnešiem mēs laižam uz Melnburnu!"
4.Virzīt, arī ļaut virzīties (priekšmetam noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist maizi krāsnī.
- Laist maizi krāsnī.
- Laist smago somu zemē.
- Bērni laida gaisā pūķi.
- Laist spaini akā.
- Kāds laida akmeni tieši logā.
4.1.Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
PiemēriLaist apkārt ēdienu.
- Laist apkārt ēdienu.
- Līgotāji laida apkārt alus kausu.
Stabili vārdu savienojumiLaist uz riņķi.
- Laist uz riņķi sarunvaloda — laist apkārt.
4.2.Zāģēt, cirst (koku).
PiemēriLaist zemē kokus.
- Laist zemē kokus.
5.Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
PiemēriLaist ūdeni.
- Laist ūdeni.
- Laist no mucas alu.
- Laist vēnā zāles.
- Laist acīs gaismu.
- Smēķētāji laida gaisā dūmus.
Stabili vārdu savienojumiLaist uguni klāt.
- Laist uguni klāt — aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
5.1.kopā ar: "cauri" vai "garām" Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
PiemēriJumts laiž cauri lietu.
- Jumts laiž cauri lietu.
- Sintētiskā jaka nelaiž cauri gaisu.
- Blīvīte laiž garām degvielu.
- Zābaki laida cauri mitrumu.
6.formā: trešā persona Augot virzīt (kur, kādā virzienā).
PiemēriVecā ābele bija laidusi dziļas saknes.
- Vecā ābele bija laidusi dziļas saknes.
- Liepa laida jaunas atvases.
7.kopā ar: "vaļā" Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
PiemēriLaist vaļā virvi.
- Laist vaļā virvi.
- Laist rokas vaļā no stieņa.
- Laid mani vaļā!
- Noķerto putnu bija jālaiž vaļā.
7.1.Atbrīvot, atlaist (no darba).
PiemēriLaist vaļā no darba.
- Laist vaļā no darba.
8.kopā ar: "darbā" vai "vaļā" Sākt lietot; iedarbināt, ieslēgt.
PiemēriLaist darbā kaltu un āmuru.
- Laist darbā kaltu un āmuru.
- Laist darbā ieročus.
- Laist vaļā motoru.
- Laist vaļā slūžas.
9.kopā ar: "klajā" Izdot, publicēt.
PiemēriLaist. klajā rakstnieka jaunāko romānu.
- Laist. klajā rakstnieka jaunāko romānu.
- Drīzumā klajā tiks laists jauns žurnāls.
- Pasts gatavojas laist klajā jaunu pastmarku sēriju.
10.Dot (pārdošanā, ražošanā, apgrozībā).
PiemēriLaist preci tirgū.
- Laist preci tirgū.
- Laist jauno apģērbu kolekciju pārdošanā.
- Banka laiž apgrozībā jaunu piemiņas monētu.
11.Ļaut (kam) nonākt nevēlamā stāvoklī, neizmantot (ko).
PiemēriLaist bojā mantu.
- Laist bojā mantu.
- Laist postā savu talantu.
- Laist garām izdevību.
- Šādu iespēju nedrīkst laist garām.
12.kopā ar: "vaļā" Sākt veidot, radīt (skaņas, vārdus).
PiemēriLaist vaļā brēcienu.
- Laist vaļā brēcienu.
- Muzikanti laiž vaļā maršu.
- Laist vaļā lielo smējienu.
12.1.intransitīvs; kopā ar: "vaļu" Ļaut brīvi, bez ierobežojumiem izpausties (piem., jūtām, spējām).
PiemēriLaist asarām un emocijām vaļu.
- Laist asarām un emocijām vaļu.
- Laist vaļu dusmām.
- Laist vaļu savām fantāzijām.
13.Darīt zināmu; izplatīt.
PiemēriLaist apkārt jauno ziņu.
- Laist apkārt jauno ziņu.
- Laist tenkas tālāk.
14.Dzemdēt, radīt.
PiemēriLaist pasaulē bērniņu.
- Laist pasaulē bērniņu.
- pārnestā nozīmē Dievs bija iemīlējies Pasaulē laizdams Gauju.
Stabili vārdu savienojumiLaist acis. Laist ciet govi. Laist darbā mēli. Laist dibenā. Laist dzīvību ārā. Laist gaisā.
- Laist acis idioma — skatīties.
- Laist ciet govi — pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
- Laist darbā mēli sarunvaloda — daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- Laist dibenā sarunvaloda — 1. Gremdēt.2. Panākt, ka nīkst, iet bojā (piem., kāds pasākums, iecere).
- Laist dzīvību ārā sarunvaloda — mirt.
- Laist gaisā sarunvaloda — spridzināt.
- Laist gar ausīm idioma — apzināti neievērot (dzirdēto).
- Laist grīstē sarunvaloda — darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- Laist grožus no rokām (laukā, ārā) idioma — nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- Laist ļekas (vaļā); laist kājām vaļu sarunvaloda — ātri bēgt, ātri doties prom.
- Laist mēlei vaļu sarunvaloda — daudz runāt, runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- Laist miglu acīs; laist dūmus acīs sarunvaloda — melot.
- Laist muļķi sarunvaloda — 1. Muļķoties, ākstīties.2. Teikt, runāt nepatiesību, arī muļķības.
- Laist no (savām) rokām (laukā, ārā) idioma — 1. Zaudēt (ko iegūtu vai gandrīz iegūtu).2. Izdot (naudu); izšķērdēt.
- Laist no (saviem) pirkstiem (laukā, ārā) idioma — izdot naudu; izšķērdēt.
- Laist pa kreisi idioma — krāpt, būt neuzticīgam (laulībā).
- Laist pār bortu sarunvaloda — mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
- Laist pār galvu idioma — neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- Laist pār kārti idioma — sarunvaloda sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- Laist pāri galvai idioma — neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- Laist pie vārda; laist pie runāšanas sarunvaloda — ļaut runāt, izteikties.
- Laist skatienu idioma — skatīties.
- Laist sveikā cauri sarunvaloda — pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu.
- Laist tautās novecojis — izprecināt.
- Laist vējā idioma — 1. Šķērdēt.2. Neievērot (teikto).
- Laist, ko māk; laist ko kājas nes sarunvaloda — skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.