atbrīvot
atbrīvot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
atbrīvoties darbības vārds; atgriezenisks
atbrīvojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Atlaist brīvībā; palaist vaļā.
PiemēriAtbrīvot gūstekni.
- Atbrīvot gūstekni.
- Atbrīvot no cietuma.
- Atbrīvot suni no ķēdes.
- Atbrīvot zivi no āķa.
2.Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
PiemēriAtbrīvot valsti no ienaidnieka.
- Atbrīvot valsti no ienaidnieka.
- Atbrīvot pilsētu.
3.Panākt, ka vairs nenoslogo, netraucē u. tml.; attīrīt (no kā).
PiemēriAtbrīvot plecus no smagās mugursomas.
- Atbrīvot plecus no smagās mugursomas.
- Atbrīvot cietušo no slapjā apģērba.
- Atbrīvot no uzbāzīga ceļabiedra.
- Atbrīvot zemi no krūmiem, augsni no nezālēm.
3.1.Panākt, ka atslābst (muskuļi).
PiemēriAtbrīvot roku muskulatūru.
- Atbrīvot roku muskulatūru.
4.Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
PiemēriAtbrīvot no karadienesta.
- Atbrīvot no karadienesta.
- Atbrīvot no komisijas vadītāja pienākumiem.
- Atbrīvot no parādu atmaksas.
- Slimības dēļ atbrīvot skolnieku no fizkultūras nodarbībām.
- Atbrīvot no amata.
- Atbrīvot darbinieku pēc paša vēlēšanās.
5.Iztukšot (piem., trauku).
PiemēriAtbrīvot grozu tomātiem.
- Atbrīvot grozu tomātiem.
- Atbrīvot vanniņu lietusūdenim.
- Atbrīvot skapīti.
5.1.Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
PiemēriAtbrīvot divas istabas.
- Atbrīvot divas istabas.
- Atbrīvot dzīvokli.
- Atbrīvot sēdvietu vecākam cilvēkam.
Stabili vārdu savienojumiAtbrīvot ceļu.
- Atbrīvot ceļu — 1. Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.2. Radīt apstākļus (kā) attīstībai, veicināt (to).