atbraukt
atbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds; intransitīvs
1.Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtbraukt ar autobusu.
- Atbraukt ar autobusu.
- Atbraukt no Rīgas.
- Atbraukt pie māsas ciemos.
- Atbraukt līdz pašām mājām.
1.1.transitīvs Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtbraukt automašīnu pie durvīm.
- Atbraukt automašīnu pie durvīm.