atbraukt
atbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu intransitīvs, darbības vārds
1.Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtbraukt ar autobusu.
1.1.transitīvs Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAtbraukt automašīnu pie durvīm.