atblāzmot
atblāzmot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
atblāzmoties darbības vārds; atgriezenisks
atblāzmojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sākt blāzmot.
PiemēriPamalē atblāzmo rītausma.
2.Atstaroties, atspoguļoties (kur).
PiemēriUz sienas atblāzmo auto starmeši.