atbruņot
atbruņot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Atņemt ieročus, bruņojumu.
PiemēriLaupītāju izdodas atbruņot.
1.1.pārnestā nozīmē Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
PiemēriSašutušo vīrieti atbruņo laipnā atbilde un smaids.