atcelt
atcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu transitīvs, darbības vārds
1.Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
PiemēriAtcelt ķeblīti pie gultas.
1.1.Ceļot attaisīt.
PiemēriAtcelt lādes vāku.
2.Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
PiemēriAtcelt rīkojumu, pavēli.
3.Atbrīvot (no ieņemamā amata).
PiemēriAtcelt no ieņemamā posteņa.