atbrīvot
atbrīvot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
atbrīvoties atgriezenisks, darbības vārds
atbrīvojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Atlaist brīvībā; palaist vaļā.
PiemēriAtbrīvot gūstekni.
2.Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
PiemēriAtbrīvot valsti no ienaidnieka.
3.Panākt, ka vairs nenoslogo, netraucē u. tml.; attīrīt (no kā).
PiemēriAtbrīvot plecus no smagās mugursomas.
3.1.Panākt, ka atslābst (muskuļi).
PiemēriAtbrīvot roku muskulatūru.
4.Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
PiemēriAtbrīvot no karadienesta.
5.Iztukšot (piem., trauku).
PiemēriAtbrīvot grozu tomātiem.
5.1.Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
PiemēriAtbrīvot divas istabas.
Stabili vārdu savienojumiAtbrīvot ceļu.