līt
līt 3. pers. līst, pag. lija darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
1.Tekot krist (ar strūklu, šļakatām, lāsēm u. tml.); plūst (pāri trauka malām).
PiemēriNo dušas līst ūdens.
- No dušas līst ūdens.
- No airiem līst ūdenslāses.
- Vīns līst pāri glāzes malai.
1.1.Strauji ritēt, pilēt.
PiemēriPār seju līst sviedri.
- Pār seju līst sviedri.
- Asaras līst.
2.Krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
PiemēriLietus līst un līst.
- Lietus līst un līst.
- Sāk līt smalks lietus.
- Drīz atkal līs.
- Vakar stipri lija.
Stabili vārdu savienojumiLīt kā ar spaiņiem.
- Līt kā ar spaiņiem idioma — ļoti spēcīgi līt.
3.Izplatīties (piem., par gaismu).
PiemēriNo loga līst dzeltenīga gaisma.
- No loga līst dzeltenīga gaisma.
- Saules stari līst pār zemi.
- Tikai lavandu smarža, stipra un sūra, No pakalna līst.
3.1.pārnestā nozīmē Būt sajūtamam; pārņemt.
PiemēriLīst sirdī zvaigžņots miers.
- Līst sirdī zvaigžņots miers.
- Līst savāds gurdums.