Paplašinātā meklēšana

Meklējam līt.

Atrasts vārdos (226):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

līt kā ar spaiņiem

Atrasts skaidrojumos (1226):

lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
šīberis Aizbīdnis (krāsns, plīts u. tml. dūmvadam).
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
vadīt Apbedīt, piedalīties apbedīšanā.
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
šķīvis Apļveida satelīttelevīzijas uztveršanas ierīce.
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
grupēties Apvienoties grupās, dalīties grupās.
griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
centrifugēt Ar centrifūgu mehāniski sadalīt (maisījumu) sastāvdaļās.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
bakstīt zobus ar irbulīti tīrīt zobu starpas.
pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
nokost Ar kodienu atdalīt (kā) gabalu.
piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
plūkāt Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
izgriezt Ar separatoru sadalīt, atdalīt.
pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
ekstrahēt Ar šķīdinātājiem atdalīt, izdalīt kādu vielu.
izskalot Ar šķidruma plūsmu izvadīt, izdalīt.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
monstrozs Ārkārtīgi liels, milzīgs un neglīts.
ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
izņemt Atdalīt (ko) no organisma.
kāst Atdalīt (ko) no šķidruma, to nolejot.
atdabūt Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
atlapot Atdalīt lapas (augiem).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
sijāt graudus no pelavām atdalīt vērtīgo no mazvērtīgā.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
atšķirt Atdalīt, atšķirot.
atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
izolēt Atdalīt, nošķirt atsevišķi.
nozvīņot Atdalīt, notīrīt zvīņas (zivij).
separēt Atdalīt, sadalīt (ko) ar separatoru.
izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
nokrist Atdalīties (no kā) un nonākt lejā, zemē.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
izkrist Atdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa).
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
atraisīties Atdalīties (piem., no zara).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
atšķelties Atdalīties šķelšanas vai šķelšanās rezultātā.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām).
atkrist Atdalīties un nokrist.
atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
gatavības apliecība atestāts par vidējo izglītību.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
pielaist Atļaut piedalīties.
operativitāte Ātra, nekavējoša darbība, rīcība; tūlītēja izpilde.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
pinnes Atsevišķs mezgliņš, strutu pūslītis.
nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
zīle Atvere (acs) varavīksnenē; zīlīte [1] (2).
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
civilizēts Augsti attīstīts, izglītots, kulturāls.
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
mājmācība Bērna izglītošana mājas apstākļos.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
nekavējoties Bez kavēšanās, vilcināšanās; tūlīt.
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
atbirt Birstot atdalīties nost.
nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
sabirt Birstot, drūpot sadalīties (sīkās daļās).
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
smaiļot Braukt ar smailīti.
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
figurēt Būt klāt, piedalīties.
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
dzīrot Būt, piedalīties dzīrēs.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību).
drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
atcirst Cērtot atdalīt.
pārcirst Cērtot pārdalīt.
sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
māceklis Cilvēks, kas mācās, izglītojas kāda vadībā.
nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā jomā), kam nav atbilstošas izglītības.
karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
šķelt Dalīt (ģeometrisku ķermeni) divās vai vairākās daļās.
grafēt Dalīt (ko) ailēs.
segmentēt Dalīt (ko) segmentos vai mazākās daļās.
šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs.
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem.
periodizēt Dalīt periodos.
smalcināt Dalīt sīkās daļās.
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
drostaloties Dalīties (par olšūnu pēc apaugļošanās).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
jukt Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
šķīst Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
lūzt Dalīties, šķīst (par viļņiem).
šķirties Dalīties.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
izdale Darbība --> izdalīt (1); izdalīšana.
dalīšana Darbība, process --> dalīt.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1); (kā) sadalīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt savu vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
dalītājs Darītājs --> dalīt.
noplītēties Daudz plītējot, nonākt (kādā stāvoklī).
saslavēt Daudz slavēt, lielīt.
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
atdauzīt Dauzot atdalīt, atšķelt.
nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko).
pārdegt Degot pārdalīties.
dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
plītiņa Dem. --> plīts; neliela, pārnēsājama (elektriskā vai gāzes) plīts.
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
atdīrāt Dīrājot atdalīt.
nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piem., 8 un 5).
biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
izglītot Dot izglītību, zināšanas.
sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
atdrāzt Drāžot atšķelt, atdalīt.
sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt; drāžot, smalcinot radīt (ko).
nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
atdrupināt Drupinot atdalīt.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
atdrupt Drūpot atdalīties.
sadrupt Drūpot sadalīties.
atdurt Durot atdalīt.
atdurstīt Durstot atdalīt.
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
tumsība Elementāras izglītības, zināšanu trūkums; naidīgums, ļaunums.
frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā izglītības iestādē.
burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
uzreiz Gandrīz tai pašā brīdī, ļoti drīz; tūlīt.
šķēpele Garens, nelīdzens (no kā) atdalījies vai atdalīts gabals.
strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals; šņore (2).
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
izgāzties Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
izskatīgs Glīts, ar labu izskatu (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
pievilcīgs Glīts, patīkams.
smuks Glīts, skaists.
sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
pārgrauzt Graužot pārdalīt.
šķērēt Griezt nost, dalīt.
izgriezt Griežot atdalīt (daļu no kā vesela).
atgriezt Griežot atdalīt; nogriezt.
nogriezt Griežot nodalīt nost.
pārgriezt Griežot pārdalīt.
sagriezt Griežot sadalīt, sasmalcināt.
nogriezt Griežot un spiežot (ko slapju), atdalīt (ūdeni no tā).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (no kā slapja).
izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
paredzēt Iedalīt (kādam mērķim).
iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
pabeigt Iegūt attiecīgās pakāpes izglītību.
beigt Iegūt izglītību (attiecīgās pakāpes, programmas u. tml. apjomā).
mācīties Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
izglītoties Iegūt izglītību, zināšanas.
ņemt uzskaitē iereģistrēt, iedalīt (piem., kādā grupā).
iekļauties Iesaistīties, piedalīties; iejusties.
ielīt Iesākt līt (parasti ilgstoši).
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā) lielāku daudzumu.
ietaisīt Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
pārbolīt Izbolīt (acis) tā, ka atsedzas acu baltumi.
izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem); izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām).
atdalīt Izdalīt (no sevis).
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
bezdēt Izdalīt (parasti smakojošas) vēdera gāzes.
izkakāt Izdalīt ar izkārnījumiem.
raudāt Izdalīt asaras (par dzīvniekiem).
raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
garot Izdalīt mitrumu, kūpēt, iztvaikot.
medot Izdalīt nektāru (parasti par augiem, ziediem).
izkārnīties Izdalīt no organisma izkārnījumus.
dzirkstēt Izdalīt ogļskābo gāzi (par dažiem dzērieniem).
izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (par produktiem, kas satur ūdeni).
iztecēt Izdalīt šķidrumu.
pļūtīt Izdalīt šķidrus vai pusšķidrus izkārnījumus.
elpot Izdalīt, izplatīt, piem., mitrumu, gaisu, smaržu.
izdvašot Izdalīt, izplatīt.
izdvest Izdalīt, izplatīt.
izelpot Izdalīt, izplatīt.
izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā.
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
nogulsnēties Izdalīties no šķīduma un uzkrāties (kur).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem, asinīm).
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
atdalīties Izdalīties.
izpildīt solījumu izdarīt apsolīto.
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
gara gaisma izglītība, zināšanas.
garagaisma Izglītība, zināšanas.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
proģimnāzija Izglītības posms pirms ģimnāzijas (parasti no 7. līdz 9. klasei).
ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
tālākizglītība Izglītošanās turpinājums.
skoloties Izglītoties, mācīties (parasti mācību iestādē).
izskoloties Izglītoties; arī izmācīties.
īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
iet Izkrist; lobīties, atdalīties.
izplātīties Izlielīties.
matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
izdalīties Izplūst, atdalīties (no kā).
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
apgaismot Izskaidrot, padarīt saprotamu; izglītot.
izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
elektrolītiskā disociācija izšķīdinātas vielas (elektrolīta) sadalīšanās jonos.
iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt.
sastigot Izveidojot stigas, sadalīt (mežu).
konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
kāzu ceļojums jaunlaulāto ceļojums tūlīt pēc kāzām.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam un izglītībai paredzēta celtne jeb lūgšanu nams.
filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
nokalt Kaļot atdalīt nost.
atkalt Kaļot atdalīt.
nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
apkapāt Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
atkapāt Kapājot atdalīt.
iztecināt taukos karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
iztecināt taukus karsēt (treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
zole Kāršu spēle; zolīte (2).
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
dragūns Kavalērists, kas kaujās var piedalīties arī kā kājnieks.
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
kultūrfilma Kinofilma ar izglītojošu saturu vai par kultūras tematu.
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, irt.
apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
saknābāt Knābājot sadalīt, sasmalcināt; knābājot apēst.
saknaibīt Knaibot sadalīt, sasmalcināt.
noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
atknibināt Knibinot atdalīt.
nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
atkniebt Kniebjot atdalīt.
izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt; nokniebt.
pārkniebt Kniebjot pārdalīt.
oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
kļava Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
kočiņš Kortelītis; neliels (stipra) alkoholiskā dzēriena daudzums.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
nokost Kožot atdalīt nost.
atkost Kožot atdalīt; nokost.
izkost Kožot atdalīt.
pārkost Kožot pārdalīt.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
kalla Krāšņumaugs ar lielām lapām un sīku ziedu vālīti, ko aptver balta, piltuves veida seglapa.
ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
lapta Krievu tautas spēle ar bumbiņu un vālīti.
dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; sakasnis.
apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt telpu.
ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
sijāt Kustinot, kratot sietu, atdalīt (birstošas vielas) sīkākās daļas no rupjākajām.
pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
ragana Ķildīga, ļauna, arī neglīta sieviete.
replantācija Ķirurģiska operācija – atdalīto audu, orgānu u. tml. piešūšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski piešūt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
izlāsot Lāsojot izdalīties.
uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt; uzlīt.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
salauzīt Lauzot sadalīt, sasmalcināt.
nolauzt Laužot atdalīt nost.
atlauzt Laužot atdalīt.
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
pārlauzt Laužot pārdalīt.
salauzt Laužot sadalīt, sasmalcināt.
noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
līņāt Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
finna Lenteņa kāpurs, kas izskatās kā apaļš pūslītis.
izsvarot Līdzsvarot, vienmērīgi sadalīt, savstarpēji saskaņot.
taukzīlīte Lielā zīlīte [Parus major].
speķa zīlīte lielā zīlīte, tauku zīlīte.
tauku zīlīte lielā zīlīte.
dižoties Lielīties, lepoties.
plātīties Lielīties.
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
graudu cukurs lietošanai piemērotos, nelielos gabaliņos sadalīts cukurs.
zvērināt Likt (kādam) solīt.
nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīt (ko).
maskoties Likt, vilkt sev masku, tērpties maskā; piedalīties masku gājienā.
pakulas Linu vai kaņepāju pirmapstrādē atdalītās īsās, mazvērtīgās šķiedras.
nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
mecenātisms Literatūras, mākslas, izglītības, arī dažādu sporta, kultūras un labdarības pasākumu materiāla atbalstīšana.
atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties.
deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
alegri Loterija ar tūlītēju izlozi.
izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
atlupināt Lupinot atdalīt; lupinot atbrīvot (no kā).
nolupt Lūpot atdalīties nost.
atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā).
nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
nolūzt Lūstot atdalīties un nokrist.
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
pārlūzt Lūstot pārdalīties.
salūzt Lūstot sadalīties.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
kuru katru mirkli ļoti drīz, tūlīt.
kuru katru brīdi ļoti drīz, tūlīt.
kuru katru brīdi (arī acumirkli, dienu u. tml.) ļoti drīz; tūlīt.
stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
līt kā ar spaiņiem ļoti spēcīgi līt.
gāzt kā ar spaiņiem ļoti stipri līt.
gāzt straumēm ļoti stipri, spēcīgi līt.
mācību pārzinis mācību daļas vadītājs izglītības iestādē.
pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
augstskola Mācību iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību; augstākā mācību iestāde.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
skolot Mācīt, izglītot (parasti mācību iestādē); dot padomu, pamācīt.
diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības beidzējs diploma iegūšanai.
plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls ūdens sildīšanai.
minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
palielīt Mazliet lielīt (kādu); paslavēt.
palielīties Mazliet, nedaudz lielīties; palepoties.
folikuls Mazs pūslītis; mata maisiņš.
ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas slimnīcā kopj slimniekus un telpas.
piemērīt Mērījot (kam) iedalīt; mērījot pievienot (kam klāt).
uzmērīt Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
nomērīt Mērot piešķirt, iedalīt.
tamtams Metāla sitaminstruments, liels gongs, pa kuru sit ar vālīti, radot dobju, izskaņā salcošu skaņu.
pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
miķelītis Miķelīte.
miķelnīca Miķelīte.
ziemastere Miķelīte.
mīla no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt pēc iepazīšanās.
mīlestība no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt pēc iepazīšanās.
virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
atmirkt Mirkstot kļūt mīkstākam; izmirkstot atdalīties.
nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
monstera Mūžzaļš kāpelējošs tropu augs ar gaisa saknēm un platām dalītām, caurumainām lapām, kas bieži tiek audzēts kā istabas augs.
kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
izvalbīt Nedabiski plati izplest un izgrozīt (acis); izbolīt.
polo krekls nedaudz atdarāms krekls ar mīkstu, atliektu apkaklīti.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks.
neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
neglītenis Neglīts priekšmets.
mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
ķēms Neglīts, atbaidošs cilvēks.
ķēmīgs Neglīts, atbaidošs, kroplīgs.
idiotisks Neglīts, bezgaumīgs.
nejēdzīgs Neglīts, nepievilcīgs.
nesmuks Neglīts.
nesmukums Neglītums.
nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt.
kavēt Neierasties, nepiedalīties.
palikt nomaļus neiesaistīties, nepiedalīties (kur).
papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm.
uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt.
palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
bez kavēšanās nekavējoties, tūlīt.
flakons Neliela pudelīte (parasti smaržām).
būda Neliela, neglīta dzīvojamā (parasti koka) ēka, māja.
čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
atstumt Neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
nostāties malā nepiedalīties, neiejaukties (kur).
stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
izlaist Nepiedalīties; neveikt (regulāru darbību, uzdevumu u. tml.).
ērču encefalīts nervu sistēmas infekcija, kuru izraisa ērču encefalītu vīruss, kuru pārnēsā ērces.
turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
nevarēt vien nolielīt nevarēt beigt lielīt.
uzķeburot Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
uzskricelēt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
uzskrīpāt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
uzkrecelēt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt.
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt (ko).
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt.
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu).
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts, nemākulīgs (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
žagars No koka vai krūma atdalīts tievs zars.
parcele No lielāka zemes īpašuma atdalīts zemes gabals.
pusmuiža No muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
nogriezt Nodalīt (kādu daļu no zemes gabala).
nošķirt Nodalīt, atšķirt (ko no kā) – par parādībām sabiedrībā.
nokrejot Nodalīt, noņemt (pienam krējumu).
nošķirt Nodalīt, norobežot.
gabals Nodalīta (zemes) platība, lauka daļa.
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nošķelties Nodalīties savrup.
nošķirties Nodalīties savrup.
nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
nogabals Nodalīts (zemes, meža) gabals.
atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
noģērēt Nodīrāt (dzīvnieku); atdalīt (ādu) no dzīvnieka ķermeņa.
skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
noķellēt Nokrāsot (parasti pavirši, neglīti).
nesadalīt Nolieguma darb. --> sadalīt.
nomirdzināt Nolīt (par lietu).
pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko) – par parādībām dabā.
noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
sēks Nopļautu augu (piem., zāles, āboliņa) kopums, ko tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
uz Norāda daļas, kurās kas tiek sadalīts.
viss Norāda uz (kā) vienotu veselumu, nedalītu kopumu.
no- Norāda uz nomaļu, arī nodalītu vietu.
nost Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts (parasti vairākās) daļās.
tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
pietikt Norāda, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
atšķirt Norobežot, atdalīt (piem., ar žogu).
nožogot Norobežot, nodalīt ar žogu vai nožogojumu.
novilkt robežu norobežot, nošķirt, nodalīt.
magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
nodalīt Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
norobežot Nošķirt, nodalīt.
matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
mizot Ņemt nost, atdalīt mizu.
priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
formālā izglītība oficiālā mācību iestādē iegūta izglītība.
galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
ceplītis Paceplītis.
izķēmot Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
uzskaistināt Padarīt izskatīgāku, glītāku; mazliet izgreznot.
izbojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
paplātīties Palielīties.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
pārdalīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sadalīts (parasti divās daļās).
sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts.
iesaistīt Panākt, ka (kāds) sāk piedalīties (piem., pasākumā, organizācijā).
aizkvēpināt Panākt, ka sāk izdalīt dūmus.
aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, plīts u. tml.); iekurināt.
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
parazitoze Parazītu izraisīta slimība (piem., augu miltrasa, ērču encefalīts).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
uztrūkt Pārplīst, sākt izdalīt strutas.
izstāties Pārtraukt piedalīties (kur).
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
nolīt Pārvērsties lietū, izlīt (par mākoņiem).
iztvaikot Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par šķidrumu, tvaikiem).
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm).
izsvīst Pastiprināti svīst; pastiprināti izdalīt no organisma (sviedrus).
fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt.
nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (1); sadalīties.
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
sālījums Paveikta darbība, rezultāts --> sālīt (1).
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt; attiecīgais teksts.
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt.
pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
kā celties, tā velties pēc pamošanās tūlīt kaut kur iet.
multiplikators Pedagogs, kas iegūtās zināšanas, paņēmienus, metodes izplata tālāk citiem skolotājiem; skolotāju tālākizglītotājs.
uz līdzenas vietas pēkšņi, tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.).
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (1); nodarboties ar (kā) spēli (1).
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (2); nodarboties ar (kā) spēli (2).
asistēt Piedalīties (kur); būt klāt, palīdzēt darba galvenajam, atbildīgajam veicējam.
kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml.
dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
cīnīties Piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); karot.
disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā (kādu laiku).
nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā.
ost pulveri piedalīties kaujā, bruņotā cīņā.
ostīt pulveri piedalīties kaujā, bruņotā cīņā.
pielikt (savu) roku piedalīties kopīgā darbā, palīdzēt.
manifestēt Piedalīties manifestācijā.
polemizēt Piedalīties polemikā.
iet rotaļās piedalīties rotaļā.
sacensties Piedalīties sacensībās (2).
cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
startēt Piedalīties sporta sacensībās.
ballēties Piedalīties svinībās.
talkot Piedalīties talkā.
spēlēt teātri piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
iziet Piedalīties, būt iesaistītam (kādā procesā, pasākumā) un veikt visas nepieciešamās darbības.
iet kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
būt kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
spēlēt Piedalīties, tēlot (izrādē, kinofilmā u. tml).
ņemt dalību piedalīties.
tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
greznoties ar svešām spalvām piedēvēt sev cita nopelnus, lielīties ar tiem.
greznoties ar cita spalvām piedēvēt sev cita nopelnus, lielīties ar tiem.
piekrāpt Piemānīt (kādu), nepildot solīto, izkrāpjot naudu u. tml.
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
pieslēgties Pievienoties (kopīgi veicamai darbībai); iesaistīties, piedalīties (kādā norisē, procesā u. tml.).
lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu, miesas) gabals.
priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra atdalītais rajons.
debitēt Pirmo reizi uzstāties; pirmo reizi piedalīties.
bērnudārzs Pirmsskolas izglītības iestāde.
silīte Pirmsskolas izglītības iestādes jaunākā vecuma bērnu grupiņa.
sasprāgt Plaisājot sadalīties (parasti pēkšņi).
dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
izdaudzināt Plaši izslavēt, izlielīt (ko).
noplātīties Plātīties, lielīties un beigt plātīties, lielīties.
atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
noplēst Plēšot atdalīt nost.
pārplēst Plēšot pārdalīt.
saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
noplīst Plīstot atdalīties, nokrist nost.
izplīst Plīstot atdalīties.
saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
pārplīst Plīstot, arī tiekot šķeltam, pārdalīties.
noplītēt Plītējot (pavadīt kādu laikposmu).
noplītēt Plītējot notērēt, pazaudēt.
katls Plītī iemūrēta (metāla) tvertne (piem., ūdens sildīšanai).
bāzties Plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
sieties Plīties, mākties virsū.
plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
plīts riņķis plītsriņķis.
izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk.
saplucināt Plucinot sadalīt, sasmalcināt (ko).
noplūkt Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
sapluinīt Pluinot sadalīt.
saplūkāt Plūkājot, plēšot sadalīt, sasmalcināt.
bērnu trieka poliomielīts.
stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piem., skriešanā, slēpošanā), kurā katrs komandas dalībnieks veic vienu distances posmu.
apgrozāmie līdzekļi preces naudas līdzekļi utt., kas paredzēti tūlītējai izmantošanai uzņēmumā vai realizēšanā ārpus tā.
sašķelties Pretēju uzskatu, interešu dēļ sadalīties atsevišķos grupējumos.
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
izdale Process --> izdalīt (2); izdalīšana, izdalīšanās.
dalīšanās Process, darbība --> dalīties.
mācība Process, kurā cilvēks izglītojas; attiecīgās nodarbības.
abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
neformālā izglītība programmas, kas rada iespēju apgūt prasmes, attīstīt personību, socializēties u. tml. ārpus formālās izglītības.
specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
izsolīt Publiski apsolīt (balvu par ko).
nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
glītrakstīšana Rakstīšana glītā rokrakstā; mācību priekšmets, kurā attīsta šādu prasmi.
dokuments Raksts, kas juridiski apliecina kādu faktu (piem., personas dzimšanu, iegūto izglītību, darbiniekiem izmaksāto algu).
uzaicinājums Rakstveida oficiāls aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē), piedalīties (kur) u. tml.
transportieris Rasēšanas instruments – lineāls ar 180 grādos iedalītu pusapli leņķu mērīšanai un atzīmēšanai.
norasināt Rasinot nolīt (par lietu).
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
pārraut Raujot pārdalīt.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās; raustot viegli burzīt.
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
dalīties Refl. --> dalīt.
šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam; dalīties vairākās daļās.
šķelties Refl. --> šķelt (5); dalīties vairākās grupās, novirzienos.
lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
iet baznīcā regulāri piedalīties dievkalpojumos.
darboties Rīkoties, veikt (ko sabiedriski nozīmīgu), piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
pērļošana Rokdarbu tehnika – rotaslietu u. c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
gliters Rotājošs mazs spīgulītis, spīdoša daļiņa (piem., lūpu krāsās, acu ēnās).
spanga Rotājums – metāla aplītis vai ripiņa.
izrūgt Rūgstot sadalīties (par organiskām vielām).
rullis Rullītis (2).
kultūras biedrība sabiedriska organizācija kultūras un izglītības pasākumu veicināšanai.
Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
pusfināls Sacensības, konkurss u. tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā.
saskaldīt Sadalīt (4).
sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) samērā nelielās daļās.
drumstalot Sadalīt (ko veselu) sastāvdaļās (parasti nepamatoti, nevajadzīgi).
sagarināt Sadalīt (ko, piem., zāģējot) noteikta garuma daļās.
sagrafēt Sadalīt (ko) ailēs.
frakcionēt Sadalīt (ko) frakcijās.
dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
pārdalīt Sadalīt (ko), parasti divos gabalos, divās daļās.
saskaldīt Sadalīt (ko), parasti nevēlami.
sašķelt Sadalīt (teritoriju) atsevišķās daļās.
saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās; sašķelt (2).
decentralizēt Sadalīt centralizētu sistēmu atsevišķās sīkākās daļās; veikt (kā) decentralizāciju.
graduēt Sadalīt iedaļās (piem., skalu, instrumentu).
izformēt Sadalīt mazākās vienībās vai likvidēt (kādu organizētu kopumu).
segmentēt Sadalīt mazākās vienībās, kategorijās, nozarēs u. tml. (piem., pēc kādām pazīmēm).
sasīkumot Sadalīt nelielos posmos, sadrumstalot.
izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piem., ierīci, mehānismu).
sašķelt Sadalīt sastāvdaļās.
zonēt Sadalīt teritoriju, telpu pēc noteiktiem kritērijiem.
pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
sašķērēt Sadalīt.
kopra Sadalīti un izžāvēti kokosriekstu kodoli.
saskaldīties Sadalīties (2).
diferencēties Sadalīties (dažādos paveidos, variantos).
sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piem., lūstot, brūkot, plīstot).
izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piem., atsitoties pret ko).
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
sairt Sadalīties sastāvdaļās (mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā); šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
izirt Sadalīties sastāvdaļās.
sazaroties Sadalīties sazarojumos.
noslāņoties Sadalīties slāņos.
noslāņoties Sadalīties sociālos slāņos, grupās (par sabiedrību).
pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas (parasti) divi gabali, divas daļas.
sašķīst Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
saslāņoties Sadalīties, izveidoties slāņos.
izlauzīt Sadrupināt, sadalīt gabalos.
izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties; izmācīt.
pedagoģisks Saistīts ar audzināšanu, izglītošanu, izglītību.
galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi.
kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu; tāds, kurā izpaužas kosmopolītisms.
neolītisks Saistīts ar neolītu, tam raksturīgs.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
bez piecām minūtēm (kas) saka par cilvēku, kurš tūlīt kļūs (par ko).
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
sacīts, darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
Galdiņ, klājies! saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai tūlīt viss ātri un viegli īstenotos, notiktu.
Maksā ragā! saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
sagrupēt Sakārtot, sadalīt grupās (parasti pēc noteiktām pazīmēm).
pamatizglītība Sākotnējā izglītība.
bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
pirmizglītība Sākumizglītība, arī pirmsskolas izglītība.
paglīts Samērā glīts.
stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
piemīlīgs Samērā neliels, patīkams, glīts.
šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
tusēt Sanākt kopā, izklaidēties (piem., ballītē, klubā).
pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedri.
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
satelīts Satelīttelevīzija.
saderināties Savstarpēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
izšķirties Sazaroties; sadalīties.
vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; maska (1).
vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; grimase.
mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
krejot Separējot dalīt (pienu) krējumā un vājpienā.
vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
pašizglītība Sevis izglītošana (kādā jomā), jaunu zināšanu iegūšana vai papildināšana.
bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
atsijāt Sijājot atdalīt.
akants Siltzemju augs ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām.
ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu) dalīt, drupināt nost.
cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
lauzt Sitot, triecot (piem., ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
daļskaitļa skaitītājs skaitlis, kas rāda, cik ir vienādo daļu, kādās sadalīts skaitlis viens.
saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, kādās vienādas daļās ir sadalīts skaitlis viens.
noskaitīt Skaitot atdalīt vai iedalīt (noteiktu naudas summu, arī kā daudzumu).
noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
atskaldīt Skaldot atdalīt.
izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
pārskaldīt Skaldot pārdalīt (divās vai vairākās) daļās.
saskaldīt Skaldot sadalīt.
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
purkšķināt Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
noraut Skarot (ķermeņa daļu), atdalīt (to) nost (par mehānismu, ierīci u. tml.).
pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē; arī augstskolas mācībspēks (docētājs).
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
noskrubināt Skrubinot (ko), atdalīt tam ko nost.
noskrubināt Skrubinot atdalīt nost (ko no kā).
apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
ampula Slēgta (parasti stikla) caurulīte zāļu, ķimikāliju sterilai uzglabāšanai.
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
recidīvs Slimības uzliesmojums tūlīt pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
krist atpakaļ slimot vēlreiz ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
sasmalcināt Smalcinot sadalīt.
sniegt pirmo palīdzību sniegt tūlītēju palīdzību nelaimes vai pēkšņas saslimšanas gadījumā līdz brīdim, kad ierodas mediķis.
noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
solīties Solīt (ko veikt, darīt).
solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
apsolīt Solīt, ka atdos par sievu.
solīties Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
provizors Speciālists ar augstāko farmaceitisko izglītību.
ārsts Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.
inženieris Speciālists ar augstāko tehnisko izglītību.
veterinārārsts Speciālists ar augstāko veterināro izglītību.
veterinārfeldšeris Speciālists ar vidējo veterināro izglītību.
akadēmija Specializēta augstākās izglītības mācību iestāde.
gāzt Spēcīgi līt.
nogāzt Spēcīgi nolīt.
sagāzt Spēcīgi nolīt.
piegāzt Spēcīgi pielīt, piesnigt.
uzgāzt Spēcīgi uzlīt.
dambrete Spēle uz 64 vai 100 lauciņos sadalīta galdiņa ar 12 baltiem un melniem kauliņiem.
izšķirt Spēt ar maņu orgāniem izdalīt (no kāda kopuma).
kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
nospiest Spiest, spaidīt (ko), atdalot šķidrumu (no tā); spiežot, spaidot atdalīt (šķidrumu no kā).
berzt Spiežot (pret kādu virsmu) un ar spiedienu virzot šurp turp, dalīt sīkās daļiņās, smalcināt.
paparde Sporaugs ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, sastopams mežos vai kā istabas augs.
pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību posma četras labākās komandas vai četri labākie sportisti, lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties, eksplodēt.
sasprāgt Sprāgstot sadalīties.
pārsprāgt Sprāgstot, plīstot, rasties bojājumam un sadalīties, izjukt.
pārspridzināt Spridzinot pārdalīt.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret kultūru, izglītību, progresu.
plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) – par dzīvniekiem.
klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
pipete Stikla vai plastmasas caurulīte neliela šķidruma daudzuma iesūkšanai vai pilināšanai ārā.
nodievoties Stingri apņemties, apsolīties.
nozvērēt Stingri apsolīt.
nodot Stipri, spēcīgi nolīt (par lietu).
kabināt Stiprināt klāt, kopā (piem., ievietojot ko āķveidīgu cilpā) vai atdalīt vienu no otra (piem., izņemot ko āķveidīgu no cilpas).
mācīt Strādājot mācību iestādē, kursos u. tml., panākt, ka izglītojas, iegūst darba prasmi.
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
izraut Strauji (ar spēku) atdalīt.
iegāzties Strauji ielīt, ieplūst (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
sprēgāt Strauji izdalīties, atdalīties.
atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – par vulkānu.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
pustula Strutām pildīts pūslītis uz cilvēka ādas.
sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
nosvērt Sverot iedalīt (noteiktu kā daudzumu).
mantiņa Svētku eglītes rotājums.
izsvīst Svīstot izdalīt (ko).
kapers Šā auga ziedpumpuri, nenobrieduši augļi, ko marinētus vai sālītus lieto par garšvielu, ēdienu piedevu.
skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
bekons Šādas gaļas produkts (mazsālīts vai žāvēts).
zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās.
plēst Šķeļot (piem., cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
nošķelt Šķeļot atdalīt, nodalīt nost (no kā).
atšķelt Šķeļot atdalīt.
pāršķelt Šķeļot pārdalīt (ko).
pāršķelt Šķeļot pārdalīt, ievainot (ķermeņa daļu).
sašķelt Šķeļot sadalīt, sasmalcināt.
nošķelties Šķeļoties nodalīties nost.
sašķelties Šķeļoties sadalīties.
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
izšķetināt Šķetinot atdalīt, izritināt vaļā (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
izkust Šķidruma, arī mitruma iedarbībā izšķīst, sadalīties (par vielu).
nošķīt Šķinot atdalīt nost, arī novākt.
atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
nošķirot Šķirojot nodalīt atsevišķi.
nošķirt Šķirojot nodalīt atsevišķi.
pāršķirt Šķirot pārdalīt uz abām pusēm (parasti matus).
kust Šķīst, dalīties, piem., šķidruma, mitruma iedarbībā.
satelīta šķīvis šķīvjveida ierīce satelīttelevīzijas sakaru nodrošināšanai.
izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izlaistīties.
četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases.
deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases, apgūstot deviņu klašu programmu.
sešklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, pabeidzot skolā pirmās sešas klases.
zemsvītras Tāds (piem., vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
mācīts Tāds, kam ir attiecīgā izglītība (kādā jomā).
profesionāls Tāds, kam ir attiecīgajai profesijai nepieciešamā izglītība (pretstatā amatierim); tāds, kurā darbojas profesionāļi.
skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, prasmes; arī mācīts.
tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga, noraidoša attieksme pret izglītību, zinātni u. tml.
gaišs Tāds, kam piemīt pozitīvas īpašības, piem., optimisms; arī gudrs, izglītots.
neizglītots Tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē).
kultūrizglītojošs Tāds, kas attiecas uz kultūrizglītību, saistīts ar to.
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo izglītību, vispārīgās zināšanas, nevis (speciālo) izglītību, speciālās zināšanas.
nākamais Tāds, kas iestājas, seko, noris tūlīt pēc kā; tāds, kas norisēs, darbosies tuvākajā nākotnē; nākošais.
nākošais Tāds, kas iestājas, seko, noris tūlīt pēc kā; tāds, kas norisēs, darbosies tuvākajā nākotnē.
atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, veido daļu no kopuma; tāds, kas ir (katrs) par sevi.
mācīts Tāds, kas ir gājis skolā un ir ieguvis zināšanas; izglītots, skolots.
pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi.
izglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, plašas zināšanas.
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar nelielu sāls daudzumu; tāds, kam pievienots samērā maz sāls (par pārtikas produktiem).
steidzams Tāds, kas ir jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties; tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
mazizglītots Tāds, kas ir maz izglītots, ar mazām zināšanām.
norobežots Tāds, kas ir nodalīts no citiem, atsevišķs.
siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
sadrumstalots Tāds, kas ir sadalīts samērā nelielās daļās (par kādu kopumu).
nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka nav iespējams šķirt, atdalīt vienu no otra.
nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku; glīts, jauks (par cilvēku, tā ārējo izskatu).
steidzīgs Tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties.
lielīgs Tāds, kas lielās vai mēdz lielīties.
balamutīgs Tāds, kas mēdz daudz runāt, lielīties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neizskaistināts Tāds, kas nav ar dažādiem līdzekļiem izskaistināts, padarīts glītāks.
vesels Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
neestētisks Tāds, kas nav estētisks; neglīts.
domājams Tāds, kas nav fiziski nodalīts.
nemācīts Tāds, kas nav ieguvis izglītību; neizglītots.
neizglītots Tāds, kas nav ieguvis izglītību; tāds, kas bez izglītības nav pilnībā attīstīts.
pusmācīts Tāds, kas nav ieguvis pilnu izglītību; daļēji, nepilnīgi mācīts.
šķirts Tāds, kas nav kopīgs, ir sadalīts, pastāv atsevišķi.
momentāns Tāds, kas noris, tiek veikts neilgā laikposmā; tūlītējs.
sīkstulīgs Tāds, kas pārliecīgi taupa, krāj mantu, naudu, nevēlas tajā dalīties; skopulīgs.
patstāvīgs Tāds, kas pastāv, funkcionē (kādā sistēmā) atsevišķi, atdalīti no kā cita.
šķelts Tāds, kas sadalīts divās vai vairākās daļās.
akadēmisks Tāds, kas saistīts ar augstāko izglītības iestādi, studijām.
nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
tūlītējs Tāds, kas tiek darīts, notiek tūlīt, bez kavēšanās; arī neatliekams, steidzams.
megalītisks Tāds, kas veidots no milzīgiem akmens bluķiem (megalītiem).
ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
elegants Tāds, ko izdara glīti, ar lielu prasmi, meistarību.
skaidrs Tāds, ko lieto tiešos, tūlītējos norēķinos (par naudu).
neatraujams Tāds, ko nevar atdalīt, atraut.
neatraujams Tāds, ko nevar atdalīt, cieši saistīts.
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties.
dalāms Tāds, ko var dalīt sastāvdaļās.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
neglīts Tāds, kura āriene nav glīta, pievilcīga.
septiņklasīgs Tāds, kurā izglītošanās laiks ir septiņi gadi – septiņas klases (par skolu).
neizskatīgs Tāds, kura izskats neatbilst kādām (piem., estētiskām) prasībām; nepievilcīgs, neglīts.
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma kolektīvā apspriešanā, bet nav tiesību piedalīties izlemšanā.
monstrs Tas, kas ir ļoti liels, milzīgs un neglīts.
spoks Tas, kas izskatās dīvaini, neparasti, ir neglīts, atbaidošs.
izglītojamais Tas, kuru māca, izglīto.
pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
notecināt Tecinot atdalīt (šķidrumu produktam); tecinot atdalīt šķidrumu (kam).
notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
notecēties Tekot atdalīties nost; notekot (šķidrumam), kļūt sausam vai sausākam.
taksofons Telefona automāts – aparāts telefona sarunām par tūlītēju samaksu.
virtuve Telpa ar plīti ēdienu gatavošanai.
uzpūsts perlīts termiski apstrādāts perlīts, porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
lajs Ticīgais, kristīgās draudzes loceklis bez teoloģiskās izglītības.
norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
balsstiesības Tiesības piedalīties balsošanā; tiesības lemt par ko.
iet Tikt atdalītam, atdotam, tērētam (kādam nolūkam).
iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (sīkākās daļās, grupās).
atrasties Tikt iedalītam, veltītam (par laiku).
izdoties Tikt labi izaudzinātam, izglītotam, arī būt talantīgam.
stereotips Tipogrāfiskā salikuma vai klišejas kopija – monolīta iespiedforma, ko lieto, piem., atkārtotu izdevumu iespiešanai.
nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta – dažāda lieluma koka lellītes, kas ieliekamas cita citā.
pipars Tropu lakstaugs vai krūms ar sīkiem ziediem garās, nokarenās vārpās vai vālītēs un sīkiem augļiem ar asu garšu.
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
pārtrūkt Trūkstot pārdalīties.
satrūkt Trūkstot sadalīties; pārtrūkt.
tūdaļ Tūliņ, tūlīt.
tūdaliņ Tūliņ, tūlīt.
klausīt uz vārda tūlīt klausīt, bez ierunām klausīt.
pa pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties u. tml.).
uz pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties u. tml.).
no skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
kuru katru acumirkli tūlīt, jau pēc īsa brīža.
nupat Tūlīt, ļoti drīz.
steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
uz karstām pēdām tūlīt, nekavējoties.
uz aci Tūlīt, uzreiz.
mutiskais tulks tulks, kas nodrošina tūlītēju iesaistīto pušu saprašanos (piem., sanāksmē, konferencē, seminārā), tulkojot tekstu runas veidā.
tumsa Tumsonība, izglītības, zināšanu trūkums; ļauni, naidīgi spēki.
ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
pieaicināt Uzaicināt (kādu) piedalīties (kur), veikt (kādu darbu, uzdevumu u. tml.).
elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi.
dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
uzkārties kaklā uzplīties, uzmākties.
uz vietas Uzreiz, tūlīt; nekavējoties.
atšķirt Uztverot (piem., ar redzi, dzirdi), izdalīt (no kāda kopuma).
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
graizīt Vairākkārt griezt, lai (ko) sasmalcinātu, sadalītu.
apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
mītiņot Vairākkārt piedalīties mītiņos vai rīkot mītiņus.
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
dauzīt Vairākkārt sitot, sašķelt, sadalīt, sadrupināt.
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost.
spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
mazizglītība Vājas zināšanas, izglītības trūkums.
licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā – bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
kromanjonietis Vēlā paleolīta cilvēks, kas parādījies Eiropā pirms 50 000 gadu un pieder pie mūsdienu cilvēka sugas; Kromaņonas cilvēks.
plurālais votums vēlētāja tiesības nodot vairākas balsis atkarībā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza.
boikotēt Vērsties (pret ko), atsakoties piedalīties (kur), darīt (ko).
dalāmība Vesela skaitļa īpašība dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
arodizglītība Vidējā profesionālā izglītība, kurā tiek sagatavoti kvalificēti darbinieki noteiktām profesijām.
licejs Vidējā vispārizglītojošā mācību iestāde.
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
ģimnāzija Vidējās izglītības mācību iestāde.
videoklips Videominiatūra, kurā skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
vidējā izglītība vidusskolas izglītība.
abiturients Vidusskolas pēdējās klases audzēknis; vidējās izglītības mācību iestādes beidzējs.
elektrolīts Viela, kas vada elektrību un elektrolīzes procesā tiek sadalīta.
tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
uz galviņām vienādās daļās pēc dalībnieku skaita (ko sadalīt).
populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
melanža Viendabīga, no čaumalām atdalīta olu masa.
kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, garenām lapām un graudiem vālītēs [Zea mays].
kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
pērkone Viengadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs (nezāle) ar plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzeltenzaļiem ziediem ķekarā stublāja vai zaru galos.
kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
sinepe Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām šauros pāksteņos.
zilausis Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini vai staraini šķeltām vai dalītām, pamīšām lapām, ziliem vai violetiem ziediem ķerkarveida vai skarveida ziedkopā.
suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
viengabalains Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
monolīts Vienots, nedalīts; viengabalains.
arhibīskaps Viens no augstākajiem amatiem kristīgajā baznīcā (augstāks par bīskapu, zemāks par metropolītu); virsbīskaps; garīdznieks, kas ieņem šādu amatu.
plītsriņķis Viens no metāla riņķiem, kas sedz malkas plīts virsmas caurumu un ko izmanto tā atvēruma mainīšanai.
saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
sukāt Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam); apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
vilku vālīte vilkvālīte.
vālīte Vilkvālīte.
vilkt Virzīt dūmus ārā (par krāsni, plīti u. tml.); darboties (piem., par motoru).
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
izliedēties Viscaur salīt.
internātskola Vispārizglītojoša skola, kur audzēkņi dzīvo un mācās.
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un kurā mācās strādājošie.
vidusskola Vispārizglītojoša vai specializēta mācību iestāde, kurā iegūst vidējo izglītību.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
vizbule Vizbulis; arī vizbulīte.
izzāģēt Zāģējot atdalīt (piem., koka zarus).
nozāģēt Zāģējot nogriezt, nodalīt nost.
pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
sazāģēt Zāģējot sadalīt, sasmalcināt.
efedrīns Zāļu viela, kas sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes.
tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
egle Ziemassvētku (arī Jaungada) sarīkojums; eglīte.
puķīte Zilā vizbulīte.
zīle Zīlīte [2].
pašmācība Zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi, ārpus izglītības iestādes, bez skolotāja palīdzības.
pedagoģija Zinātnes nozare par mācīšanu, audzināšanu, izglītību; attiecīgais mācību priekšmets.
irt Zūdot saistījumam, dalīties, raisīties, šķetināties vaļā, piem., par adījumu.
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].

līt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

līt

LLVV

līt

MEV

lît