tūlīt
tūlīt [ˈtũlìt], [tũˈlìt] apstākļa vārds
1.Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ1.
PiemēriTūlīt sākt lasīt vēstuli.
1.1.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
PiemēriTūlīt pēc Jāņiem noziedēja jasmīni.
1.2.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
PiemēriPēc pārnākšanas mājās tūlīt nomazgāt rokas.
2.Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ2.
PiemēriTūlīt aiz mājas auga mežrožu krūms.