tūliņ
tūliņ [ˈtũlìņ], [tũˈlìņ] apstākļa vārds
1.Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt1.
PiemēriTūliņ doties ceļā.
1.1.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
PiemēriTūliņ pēc Ziemassvētkiem sāka puteņot.
1.2.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
PiemēriTūliņ pēc atveseļošanās sākt strādāt.
2.Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt2.
PiemēriTūliņ aiz birztalas atradās mājas.