tūlīt
tūlīt [ˈtũlĩt], [tũˈlĩt] apstākļa vārds
1.Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ1.
PiemēriTūlīt sākt lasīt vēstuli.
- Tūlīt sākt lasīt vēstuli.
- Tūlīt ieradīsies viesi.
- Mēs tūlīt visu norunāsim.
- Tūlīt izstāstīt patiesību.
- Pierakstīties kursos tūlīt.
- Tūlīt pārtrauc sačukstēties!
1.1.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
PiemēriTūlīt pēc Jāņiem noziedēja jasmīni.
- Tūlīt pēc Jāņiem noziedēja jasmīni.
- Tumsa iestājās tūlīt pēc četriem vakarā.
- Tūlīt pēc Lieldienām atlidoja pirmie gājputni.
1.2.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
PiemēriPēc pārnākšanas mājās tūlīt nomazgāt rokas.
- Pēc pārnākšanas mājās tūlīt nomazgāt rokas.
- Tūlīt no mācībām doties uz bibliotēku.
- Izkāpis no autobusa, viņš tūlīt šķērsoja ielu.
2.Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ2.
PiemēriTūlīt aiz mājas auga mežrožu krūms.
- Tūlīt aiz mājas auga mežrožu krūms.
- Tūlīt aiz tilta atrodas vecu dzirnavu paliekas.
- Tūlīt aiz vecākiem no veikala iznāca bērni.