uzmērīt
uzmērīt -īju, -ī, -ī, arī uzmēru [uzmȩ̃ru], -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
PiemēriUzmērīt arheoloģisko izrakumu vietu.
- Uzmērīt arheoloģisko izrakumu vietu.
- Uzmērīt zemesgabala robežas.
- Uzmērīt Latvijas pilskalnus.
2.Uzlaikot.
PiemēriUzmērīt šortus.
- Uzmērīt šortus.
- Uzmērīt bērnam kombinezonu.
- Nebija iespējams bikses uzmērīt.
- Uzmērīju – tieši mans lielums!
3.Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
PiemēriUzmērīt vēl labu gabalu auduma virsū.
- Uzmērīt vēl labu gabalu auduma virsū.