uzmērīt
uzmērīt -īju, -ī, -ī, arī uzmēru [uzmȩ̃ru], -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
PiemēriUzmērīt arheoloģisko izrakumu vietu.
3.Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
PiemēriUzmērīt vēl labu gabalu auduma virsū.