uzmeklēt
uzmeklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
PiemēriUzmeklēt īsto atslēgu.
- Uzmeklēt īsto atslēgu.
- Uzmeklēt vajadzīgo telefona numuru.
- Uzmeklēt informāciju internetā.
1.1.Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
PiemēriUzmeklēt dienesta biedra radus.
- Uzmeklēt dienesta biedra radus.
- Policijai izdevies uzmeklēt iespējamo zagli.
- Ar skatienu uzmeklēt pilnajā zālē paziņas.
1.2.Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
PiemēriMedību suns zvēru uzmeklē un aiztur.
- Medību suns zvēru uzmeklē un aiztur.
- Kaitēkļi uzmeklē piemērotus barības augus.
- Uzmeklēt barību ūdenskrātuves dibenā.
- Rudenī zivis uzmeklē dziļākas vietas.
1.3.Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
PiemēriUzmeklēt vagonā brīvu vietu.
- Uzmeklēt vagonā brīvu vietu.
- Uzmeklēt soliņu, kur apsēsties.
- Uzmeklēt tuvāko veikalu.
- Uzmeklēt vajadzīgā ierēdņa kabinetu.