uzmesties
uzmesties -metos [-mȩtuôs], -meties, -metas [-mȩtas], pag. -metos atgriezenisks, darbības vārds
1.Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzmesties uz sola.
1.1.Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzmesties ar elkoņiem uz palodzes.
2.formā: trešā persona Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
PiemēriStārķis uzmetas uz staba.
2.1.Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
PiemēriIstabas augam uzmetušās tīklērces.
2.2.Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
PiemēriUz kājas uzmeties augonis.
2.3.Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
PiemēriMašīnai uzmetusies rūsa.
2.4.Nosēsties (par kā daļiņām).
PiemēriUz datora ar laiku uzmetas putekļi.
3.Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
PiemēriUzmesties par vadoni.
4.Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
PiemēriĀtriem soļiem uzmesties pa kāpnēm.