uzmesties
uzmesties -metos [-mȩtuôs], -meties, -metas [-mȩtas], pag. -metos darbības vārds; atgriezenisks
1.Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzmesties uz sola.
- Uzmesties uz sola.
- Uzmesties ar ceļiem uz krēsla.
1.1.Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzmesties ar elkoņiem uz palodzes.
- Uzmesties ar elkoņiem uz palodzes.
2.formā: trešā persona Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
PiemēriStārķis uzmetas uz staba.
- Stārķis uzmetas uz staba.
- Vārnas uzmetas augstu kokā.
2.1.Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
PiemēriIstabas augam uzmetušās tīklērces.
- Istabas augam uzmetušās tīklērces.
- Kāpostiem uzmetušies spradži.
2.2.Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
PiemēriUz kājas uzmeties augonis.
- Uz kājas uzmeties augonis.
- Uz sejas uzmetušās pumpas.
- No aukstuma uzmetas zosāda.
2.3.Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
PiemēriMašīnai uzmetusies rūsa.
- Mašīnai uzmetusies rūsa.
- Krāsojumam uzmetušies burbuļi.
2.4.Nosēsties (par kā daļiņām).
PiemēriUz datora ar laiku uzmetas putekļi.
- Uz datora ar laiku uzmetas putekļi.
3.Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
PiemēriUzmesties par vadoni.
- Uzmesties par vadoni.
- Uzmesties par lielu draugu mantojuma dēļ.
4.Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
PiemēriĀtriem soļiem uzmesties pa kāpnēm.
- Ātriem soļiem uzmesties pa kāpnēm.
- Laiva uzmetās uz sēkļa.