uzmest
uzmest -metu [-mȩtu], -met, -met [-mȩt], pag. -metu transitīvs, darbības vārds
1.Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzmest bumbu gaisā.
1.1.Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriVējš uzmet gaisā ugunskura dzirksteles.
1.2.Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
Stabili vārdu savienojumiUzmest kūkumu.
1.3.Metot uz augšu, izveidot.
PiemēriLielie viļņi uzmet putu vērpetes.
2.Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzmest somu uz gultas.
2.1.Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzmest uz kājas gludekli.
2.2.Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
PiemēriUzmest uz pleciem jaku.
2.3.Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
PiemēriUzmest kupicu.
2.4.Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
PiemēriRičuračā uzmest vieninieku.
3.Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
PiemēriUzmest vajadzīgo valdziņu skaitu.
Stabili vārdu savienojumiUzmest mezglu.
3.1.Izveidot (metus) aužamajos stāvos.
PiemēriUzmest audeklu.
5.sarunvaloda Iedzert papildus (alkoholisku dzērienu).
PiemēriPa virsu uzmetām vēl alu.
Stabili vārdu savienojumiIr uz ko uzmest aci. Ir uz ko uzmest acis. Mīla no pirmā acu uzmetiena.