Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzmeistarot sarunvaloda
uzmeistarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Pašrocīgi izgatavot (ko); pašrocīgi izgatavot (ko vienkāršu no pieejamiem materiāliem).
PiemēriMākslinieks uzmeistarojis ap 2000 svečturu.
  • Mākslinieks uzmeistarojis ap 2000 svečturu.
  • Pēc pasūtījuma uzmeistarojam guļbaļķu pirtiņas.
  • Dārza kaimiņienes no dēļiem uzmeistaro būdas.
  • No putekļmēteļa esmu uzmeistarojusi garus svārkus.
1.1.Izveidot (par dzīvniekiem).
PiemēriSīlis uzmeistaroja ligzdu virs garāžas durvīm.
  • Sīlis uzmeistaroja ligzdu virs garāžas durvīm.
  • Ķīri perēkli uzmeistaro no niedrēm.